Aukstais Oktobra rīts. Saule šorīt skopa pret zaru galiem, slēpjas drūmajos mākoņos ,ļaudama kļavu burvībai pamest stumbrus, brāzmainajā vējā. Līdzīgi kā vīrakā tinusies sega nesilda pirkstu galus,kuri kavējas vēl kaut ko uzrakstīt.
Mans domu lidojums jau pabijis pilsētās un ciemos,nomalēs un lielceļos. Uz Tavas ielas arīdzen. Nesaucot tas atgriezies pavisam skaidrs un izkrāsojis manu smaidu.
Es aizlīmēju logus,jo neko no ārpasaules man dzirdēt vairs nevajag,un neko ielaist istabā es negaidu. Kāpēc gan sevi mānīt ja pārņēmis ir acīmredzamais. Atnācis ir nemainīgais rudens,kad viss,ko mana sirds spēj samīļot ir tepat,istabā. Vēl pēdējā sāls pile pār vaigu nolija,jo ir tikai žēl šo zudušo darbu. Šo centienu,jo neviens par to neuzzinās un neviens vairs nejutīs šo milzīgo sajūtu kopu,ko gribēju es dāvināt. Šos siltos vārdus,kuri stundām nāca klāt manai leksikai. Līdzīgi kā cilvēks raksta gadiem mūža darbu un piespiežot ''dzēst'', to neviens nekad neizlasīs. Taču ja zini,ka rakstīji zīmes debesīs bezgalīgi un turējies pretīm vējam un sauci,lai neizdzēš tās,tad nu ,kad tas norimis Tu meklē krītošas zvaigznes,kas šīs zīmes izmainīs un neļaus nonākt gala mērķī. Jo kāda jēga. Tāpat fotogrāfijas pēc gadiem daudziem izbalēs un aizslēdzot sevi tām krāsas nepiešķirt. ... |
 Komentāri (0) | 2012-10-04 10:24 | Skatīts: 555x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
Un atkal mēs gaidīsim pilnmēness nakti,kad ūdenī ieraudzīsim rītdienu,kur mūsu nebūs. Vērsimies lapās sabirušajās mūsu jūras laukumā, runāsim cik dažādas tās. Pilna zeme tām,kuras nav spējušas turēties kokos ,vējšs tās izmētājis pa labi,pa kreisi. Sārtajām nemaz te nav jābūt,tās pamanam tumšbrūno smilšu kastē.
Tādi arī esam mēs...cilvēki.
|
| Komentāri (0) | 2012-09-13 20:06 | Skatīts: 519x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
Tas nekas. Es gāju un domāju. Es gāju un atcerējos. Tas nekas..Spārnotiem mākoņiem savilkās lietus, caur debesi tas traucās gulsties manās skropstās, tas nekas..Gāju mājup caur sazarojušu koku ieleju,kur sārtie koku gali aizsedza māju jumtus, .Atminējos tai brīdī kā kāda rokas aizsedza manus plecus, tas nekas..Atminējos,kā citviet flīžu grīdā manīju kāda atspulgu nākam, bet tas nekas..Nespēju jelkad iedomāties,ka daba ar mani ta runās, šķiet jūtu dzīvību it visur..Varbūt tas Tu,kas sveicienu sūta caur to,kā es mēdzu darīt?! Ja tā nav,tas nekas.. ... |
| Komentāri (0) | 2012-09-13 17:49 | Skatīts: 557x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
Sveiks.. Izlasot nosaukumu gribas stostīties, mazliet iepauzēt un pavērties aiz loga rūtīm cik fiziskas ir šīs pēdas, jo ir vēls maijs un zāles stiebri ir jau noklājuši zemi. Taču mūsu sajūtas ir atkarīgas viennozīmīgi no sevis nostādīšanas, līdz ar to, nezinu kā ir Tevi, bet manā sirdī ir skaists ,siltu vēju pieskārieniem glāstošs jūras krasts. Bet šeit es neraksīšu par to, kas nav, par to varat izlasīt tuvējā avīžu kioskā jebkurā žurnālā, kā mums trūkst, ko mums papildināt ,ko aplaimot vai ko piepildīt. Nē, mums ir viss, un par to jau talāk..(... )
... |
| Komentāri (0) | 2012-09-12 12:17 | Skatīts: 540x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
Pārkāpjot slieksnim,kas veda vilinoši aiz nezināmiem vārtiem , turpinās gājiens. Gājiens uz priekšu pretīm rudenim. Nu vairs ir palikusi nedēļa augusta, no visām iepriekšējām,kas mums tika piedāvātas. Radības slēpjas siltākos stūros,sildās cits pie cita kam rokas salst un pārrunā lietas,kādas tās izskatās kad lietus tās noskalojis. Kliedzieni pretīm,lai neatlaiž siltumu un čuksti,lai palaiž,lai vēlreiz ar to satiktos.
Es gāju šim garām, un attapos pie kalna. Cik grūts bija ceļš augšup,manām jūtīgajām acīm pret gaismu iet bij grūti, kājas slīdēja dubļos un rokas berza koku saknes, bet viss jau tik saredzams! Esmu augšā! Te neviena nav?! Balss mana aizkrita. Apklusa,par daudz tai bij runāts. Neviens nedzirdēja sakām kādu vārdu,jo kliedzieni visi skan vienādi.
... |
| Komentāri (0) | 2012-09-12 12:06 | Skatīts: 523x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
...Tātad. Ir turpinājums, ne sākums kam jaunam. Lai gan jaunu sākumu varam apzīmēt ar jebko un jebkad, tas ir atkarīgs vienīgi no pašu nostājas pret lietām. Bet ne par to būs runa. Es aizdomājos pat lietām,kuras neredzam,taču jūtam,jo viss saredzamais jau runā pats ar sevi. Bet kā ir ar sajūtām?! Tās taču ne vienmēr tiek pateiktas vārdos,dažkārt tās ir tik grūti noformulējamas,jo cilvēka saprāts ir tik pārsmelts ar tik daudz un dažādām lietām,kuras mums traucē nonākt pie elementāriem secinājumiem. Man šķiet,ka tas,ko mēs nespējam izskaidrot, bet jūtam tik lielu pārliecību par to,varam saukt par maģiju. Tā eksistē,tikai katrs to dēvējam citādāk. Lietu sakritība, liktenis...maģija?! Notikumi,kuri tik ļoti atšķiras no visiem pārējiem,no ierastā. Un mīlestība?! Dvēseles siltums?! Sava veida maģija. Un mīlas stāsts līdzinās maģiskam priekšnesumam,ja tā,tad ir 3 etapi. Pirmais - solījums(Burvju mākslinieks liek noticēt un ticēt,ka turpmāk lietas kļūs ievērības cienīgas,nekā sākumā.)Attiecībās - kas pavisam līdzīgs. Otrais etaps - Pārvēršanās(Uz skatuves lietas krasi mainās un liek mazliet ļauties satraukumam un kļūst pavisam neskaidrs kas notiks tālāk.) Trešais etaps - Atgriešanās(Pēkšņi viss nokārtojas,mēs ieraugām burvju mākslinieku un viss top skaidrs). Attiecībās atgriešanās skaidroju kā emocionālu atgriešanos,jūtu skaidrību,kad viss iepriekšējais pēkšņi top skaidrs... Un šī gada īpatnībām ļaujoties atkal nāk apjukums,jo nekas vairs nav patstāvīgs, mēs-cilvēki neesam patstāvīgi. Mākoņi ir zemāki kā citkārt, debesis un svētums šķiet svarīgāks. Lietas mums apkārt. Sava veida aizrautība sēž iekšējā telpā. . . . . .
... |
| Komentāri (0) | 2012-09-12 12:04 | Skatīts: 496x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
Skumjš vakars. Lietas kārtojas kā vajag,taču ne tā kā gribas.
Bet kas ir gribēt?!Tā taču nav zemapziņa,tā ir likteņa rīcība. Mans vakars paiet jautājumos ,neskaitāmos un neskaidros, likt punktu vai komatu?! Un kādēļ cilvēki,bez kuriem ,šķiet,nevaram būs tie bez kuriem dvēsele un prāts būs mierīgi un laimīgi?! Aptrūkās siltuma. Aptrūkās stabilitātes,miera. Ieslēdzās prāts un sirds nespēja ar to vienoties,kas kuram nu labāks. Man nav ne jausmas ko biju atradusi,bet nu es zinu - kādu dzīvu radību,bez kuras vasara šķitīs bezkrāsain. No rīta raksīju,ka lietas mainās...hah...nu ja. Still full of love. As always ... |
| Komentāri (0) | 2012-09-12 11:57 | Skatīts: 530x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
Uzausis vēl viens rīts...bet patiesībā laika posmā nav nemaz nākamā diena. Bija tikai nakts,kurā mēs bijām aizvēruši acis un atslēguši vispārējo prātu no notikumiem bagātās dienas. Tātad...vakardienas turpinājums. Šķiet,ka pēdējā laikā vēroju savas rīcības un apkārtējo no malas, kā laba filma kuru skatos pirmo reizi. Nav iespējams uzminēt,kas notiks pēc stundas vai vairākām. Lietas notiek maksimāli, tik ātri,ka piefiksēt nav iespējams. Un vasara...ak vasara. Pirmo gadu man tīk šis gadalaiks...aizdomīgi vēji mijas ar gaisa svelmi. Un šī zaļā zāle....un plūstošais ūdens. Fantastika! (...) Pirms laika man tiešām bija cieša pārliecība,ka cilvēks pats veido savu dzīvi un likteni...bet nesen es kādu man adresētu jautājumu es nemanot atbildēju ''..tagad tā vienkārši ir. Lietas tā salikās''. Un jā! Liktenis izmet kauliņus,kādi sakritīs,tāds būs nākamais gājiens. Un cilvēki. Kādēļ tieši šie cilvēki šobrīd ir līdzās?! Kāda ir to loma?! Interesanti ,jo tas tiks noskaidrots tikai vēlāk,ja uzreiz nav skaidrs,un nav.Acis smaida un sirds gavilē aiz satraukuma par nākamajām pārmaiņām,kuras sagaida. Kādas?! Tas vēl nav izdibināts.
... |
| Komentāri (0) | 2012-09-12 11:48 | Skatīts: 538x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
| |
