Uzausis vēl viens rīts...bet patiesībā laika posmā nav nemaz nākamā diena. Bija tikai nakts,kurā mēs bijām aizvēruši acis un atslēguši vispārējo prātu no notikumiem bagātās dienas. Tātad...vakardienas turpinājums. Šķiet,ka pēdējā laikā vēroju savas rīcības un apkārtējo no malas, kā laba filma kuru skatos pirmo reizi. Nav iespējams uzminēt,kas notiks pēc stundas vai vairākām. Lietas notiek maksimāli, tik ātri,ka piefiksēt nav iespējams. Un vasara...ak vasara. Pirmo gadu man tīk šis gadalaiks...aizdomīgi vēji mijas ar gaisa svelmi. Un šī zaļā zāle....un plūstošais ūdens. Fantastika! (...) Pirms laika man tiešām bija cieša pārliecība,ka cilvēks pats veido savu dzīvi un likteni...bet nesen es kādu man adresētu jautājumu es nemanot atbildēju ''..tagad tā vienkārši ir. Lietas tā salikās''. Un jā! Liktenis izmet kauliņus,kādi sakritīs,tāds būs nākamais gājiens. Un cilvēki. Kādēļ tieši šie cilvēki šobrīd ir līdzās?! Kāda ir to loma?! Interesanti ,jo tas tiks noskaidrots tikai vēlāk,ja uzreiz nav skaidrs,un nav.Acis smaida un sirds gavilē aiz satraukuma par nākamajām pārmaiņām,kuras sagaida. Kādas?! Tas vēl nav izdibināts.

 Lai visiem brīnumu pilna diena, turam acis vaļā,tveram visu skaisto un galvenais - jūtam:)) Bučas mīļie.