...Tātad. Ir turpinājums, ne sākums kam jaunam. Lai gan jaunu sākumu varam apzīmēt ar jebko un jebkad, tas ir atkarīgs vienīgi no pašu nostājas pret lietām. Bet ne par to būs runa. Es aizdomājos pat lietām,kuras neredzam,taču jūtam,jo viss saredzamais jau runā pats ar sevi. Bet kā ir ar sajūtām?! Tās taču ne vienmēr tiek pateiktas vārdos,dažkārt tās ir tik grūti noformulējamas,jo cilvēka saprāts ir tik pārsmelts ar tik daudz un dažādām lietām,kuras mums traucē nonākt pie elementāriem secinājumiem. Man šķiet,ka tas,ko mēs nespējam izskaidrot, bet jūtam tik lielu pārliecību par to,varam saukt par maģiju. Tā eksistē,tikai katrs to dēvējam citādāk. Lietu sakritība, liktenis...maģija?! Notikumi,kuri tik ļoti atšķiras no visiem pārējiem,no ierastā. Un mīlestība?! Dvēseles siltums?! Sava veida maģija. Un mīlas stāsts līdzinās maģiskam priekšnesumam,ja tā,tad ir 3 etapi. Pirmais - solījums(Burvju mākslinieks liek noticēt un ticēt,ka turpmāk lietas kļūs ievērības cienīgas,nekā sākumā.)Attiecībās - kas pavisam līdzīgs. Otrais etaps - Pārvēršanās(Uz skatuves lietas krasi mainās un liek mazliet ļauties satraukumam un kļūst pavisam neskaidrs kas notiks tālāk.) Trešais etaps - Atgriešanās(Pēkšņi viss nokārtojas,mēs ieraugām burvju mākslinieku un viss top skaidrs). Attiecībās atgriešanās skaidroju kā emocionālu atgriešanos,jūtu skaidrību,kad viss iepriekšējais pēkšņi top skaidrs... Un šī gada īpatnībām ļaujoties atkal nāk apjukums,jo nekas vairs nav patstāvīgs, mēs-cilvēki neesam patstāvīgi. Mākoņi ir zemāki kā citkārt, debesis un svētums šķiet svarīgāks. Lietas mums apkārt. Sava veida aizrautība sēž iekšējā telpā. . . . . .

Tad nu...vakara izskaņai teikšu mierīgu miegu jums, atpūtināsim domas un rīt ļausimies kam pavisam jaunam,tik pat aizraujošam un skaistam kā šajā bildē jūra,debesis...Notvēru šo skaistumu,lai parādītu jums. Saldus Sapņus mīļie!