Tas nekas. Es gāju un domāju. Es gāju un atcerējos. Tas nekas..Spārnotiem mākoņiem savilkās lietus, caur debesi tas traucās gulsties manās skropstās, tas nekas..Gāju mājup caur sazarojušu koku ieleju,kur sārtie koku gali aizsedza māju jumtus, .Atminējos tai brīdī kā kāda rokas aizsedza manus plecus, tas nekas..Atminējos,kā citviet flīžu grīdā manīju kāda atspulgu nākam, bet tas nekas..Nespēju jelkad iedomāties,ka daba ar mani ta runās, šķiet jūtu dzīvību it visur..Varbūt tas Tu,kas sveicienu sūta caur to,kā es mēdzu darīt?! Ja tā nav,tas nekas..

Šķietami dzirdama klavierspēle piepildīs manu istabu šajos vakaros,šķietami sajūtams siltums aizvērs manas acis sacīdams arlabvakar. Tas nekas.